Modele kļuva par Dior 'manekenu', klauvējot pie modes dizainera durvīm

Melek Ozcelik

Dizaineri un amatnieki šiem dzīvajiem manekeniem piesprauž, izgatavo vai piesprauž audumus un tualetes, lai atdzīvinātu skices un idejas.



Šajā attēlā redzams Žana Doneja grāmatas “Working For Christian Dior” grāmatas vāka attēla ielaidums.

Šajā attēlā redzams ielaidums no Žana Doneja grāmatas “Working For Christian Dior” vāka attēla.



Zuleika grāmatas caur AP

LONDONA — Pirms supermodeļu pastāvēšanas bija manekeni — dzīvas, elpojošas sievietes, kuras aktīvi piedalījās augstās modes veidošanā, stāvot ļoti, ļoti nekustīgi. Dizaineri un amatnieki manekeniem piespraustu, izgatavotu vai sašūtu audumu un tualetes piederumus, lai atdzīvinātu skices un idejas.

1950. gadā viena no šādām manekenēm, britu modele Žana Doneja, devās uz pilnu slodzi strādāt Parīzē uz Christian Dior modes namu. Ar šo līgumu vien pietika, lai toreiz Lielbritānijā nopelnītu viņas avīzes, taču viņa uzrakstīja arī grāmatu par savu pieredzi. 1956. gadā publicētā modele Girl devās modes skates, modes namu un fotosesiju aizkulisēs, paceļot plīvuru smagajam darbam, kas saistīts ar šarms.

Tagad Donejas meita Ketija Galitzine atkārtoti izdod memuāru sadaļu ar nosaukumu Working for Christian Dior (Zuleika Books), lai sakristu ar Christian Dior: Designer of Dreams izstādi V&A muzejā Londonā.



Žana Doneja grāmatas “Working For Christian Dior” vāks. Pirms supermodeļu pastāvēšanas bija “manekeni” — sievietes, kuras aktīvi piedalījās augstās modes veidošanā, stāvot ļoti, ļoti nekustīgi.

Žana Doneja grāmatas “Working For Christian Dior” vāks. Pirms supermodeļu pastāvēšanas bija “manekeni” — sievietes, kuras aktīvi piedalījās augstās modes veidošanā, stāvot ļoti, ļoti nekustīgi.

Zuleika grāmatas caur AP

Galitzine stāsta, ka viņas māte ieradās Francijā, atgriežoties no modeles darba Venēcijā, un pavadīja dažas dienas, klauvējot pie dizaineru durvīm, lūdzot darbu.

Viņa devās tikai uz mājām, kuru smaržas viņa zināja, jo tā viņa zināja vārdus, un katrs no viņiem gribēja viņu, tāpēc viņai noteikti bija kaut kas, saka Galitzine. Es domāju, viņai kaut kas bija. Bet viņa bija ļoti skaista, viņa bija ļoti eleganta. Viņa ļoti labi pielāgojās tam, ko cilvēki vēlējās, un viņai bija 18 collu viduklis.



Lai gan viņa nerunāja franču valodā, Donejas aukstā zvanīšana atmaksājās, un viņa pieņēma līgumu Dior ateljē.

Viņiem bija jāierodas pulksten deviņos, tāpat kā rūpnīcā, un tad viņa stāvēja, burtiski stāvēja un tika grūsta un grūstīta, sadursta un sasprausta, skaidro viņas meita.

Galitzine atrada vienu Dior kleitu, kas paslēpta garderobes aizmugurē pēc viņas mātes nāves 2016. gadā.



Bija šī skaistā, vilnas ķemmdūras kleita ar ciešu vidukli, ko sauc par “Nonette”, kas bija oriģinālā Christian Dior, numurēta. Ja jūs to pārbaudītu, visticamāk, uz tā būtu viņa DNS putekļi, jo viņš to uztaisīja manai mātei 1950. gadā, viņa saka. Un tieši kleita, ko viņa valkāja oriģinālajā Savojas šovā, 1950. gada pavasarī atveda Kristianu Dioru uz Londonu. Kleita ir daļa no V&A šova.

Šajā attēlā, ko piedāvā Žana Donē īpašums, ir redzama Žana Doneja 1949. gada Kristiana Diora līguma kopija.

Šajā attēlā, ko piedāvā Žana Donē īpašums, ir redzama Žana Doneja 1949. gada Kristiana Diora līguma kopija.

Žana Doneja īpašums, izmantojot AP

Savojas viesnīcas izrādes kadros Doneja valkā baltu debitantes kleitu ar nosaukumu Inocence, baltu izšūtu kleitu Muguet de Mai, zīda mēteli ar nosaukumu Ravel un vakariņu kleitu no salmu mežģīnēm.

Pēc tam, kad Doneja pameta Dior, viņas slavenības statuss turpināja pieaugt.

1951. gadā Vogue spēra neparastu soli, nosūtot viņu un vairākas citas modeles uz pasākumu Austrālijā, stāsta Galitzine. Drēbes tika nosūtītas uz vietām, bet, tiklīdz drēbes tur nokļuva, viņi par modeli atrada skaistas vietējās meitenes, vietējās modeles. Faktiski samaksāt par lidmašīnu par piecām meitenēm un izmitināt viņas viesnīcā — tas bija milzīgi. Tātad šīs piecas meitenes kļuva par 'supermodelēm'.

Doneja rakstīja savus memuārus Maljorkā, kur viņa sazinājās ar princi Reinjē un Greisu Kelliju, kuri bija tur savā medusmēnesī.

Viņa visu dienu pavadīja, rakstot savu grāmatu, un tad viņai nebija jāuztraucas par ēdienu, jo viņa dotos uz šo fantastisko jahtu un vakariņotu, saka Galitzine. Viņa saka, ka viņas mātes un Kellijas fotogrāfijās no tā laika viņi patiesībā izskatījās tik līdzīgi. Tie ir ļoti 50. gadu stilā ar šallēm un smailajām brillēm.

Ar to salīdzinājumi nebeidzās: Doneja arī apprecējās ar princi — krievu emigrantu uz Lielbritāniju. Viņa kļuva par princesi Džordžu Galitzinu.

Vēlākajos gados viņa uzrakstīja vēl vienu grāmatu par modelēšanu, regulāri piedalījās viktorīnās, konsultēja veikalus modes jautājumos un veica labdarības darbu.

Intervijā ziņu aģentūrai The Associated Press Dior 50. gadadienas izstādē 1997. gadā Doneja atcerējās šo dienu satraukumu: pēc kara ar taupību un drēbju normēšanu, kuponiem, kad Dior uzstājās, tā bija tāda sensācija. šīs neticami sievišķīgās, romantiskās, skaistās drēbes ar tik daudz materiāla.

Hea: