3 bojāgājušie uzbrukumā ar nazi franču baznīcai; valstī paaugstināta gatavība
Uzbrucēju ievainoja policija un ievietoja slimnīcā pēc slepkavībām Notre Dame bazilikā Nicā, netālu no vietas, kur cits uzbrucējs 2016. gadā ar kravas automašīnu ietriecās Bastīlijas dienas pūlī, nogalinot desmitiem cilvēku.
Ar nazi bruņots uzbrucējs ceturtdien Vidusjūras pilsētā Nicā baznīcā nogalināja trīs cilvēkus, liekot valdībai paaugstināt drošības trauksmes statusu līdz augstākajam līmenim un dubultot valstī dislocēto karavīru skaitu.
Tas bija trešais uzbrukums divu mēnešu laikā Francijā, ko varas iestādes nodēvēja par musulmaņu ekstrēmistiem, tostarp galvas nociršanu skolotājam. Tas notiek laikā, kad pieaug satraukums par pravieša Muhameda karikatūrām, kuras pārpublicēja satīriskais laikraksts Charlie Hebdo, atjaunojot asas diskusijas Francijā un musulmaņu pasaulē par attēliem, kurus musulmaņi uzskata par aizskarošiem, bet kurus aizsargā Francijas vārda brīvības likumi.
Ceturtdien tika ziņots par citām konfrontācijām un uzbrukumiem Francijas dienvidu pilsētā Aviņonā un Saūda Arābijas pilsētā Džidā, taču nav uzreiz skaidrs, vai tie ir saistīti ar uzbrukumu Nicā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka nekavējoties palielinās skolu un reliģisko vietu aizsardzībai dislocēto karavīru skaitu no aptuveni 3000 līdz 7000. Francijas baznīcām pēdējos gados ir nikni uzbrukuši ekstrēmisti, un ceturtdienas slepkavības notiek pirms Romas katoļu Visu svēto svētkiem.
Viņš atkal un atkal sauca 'Allah Akbar!', pat pēc tam, kad bija ievainots, sacīja Nicas mērs Kristians Estrosi, kurš sacīja, ka baznīcā gāja bojā sieviete un vīrietis, bet otra sieviete aizbēga uz tuvējo bāru, bet tika nāvējoši ievainota. Viņa žesta nozīme neradīja šaubas.
Uzbrucēju Nicā ievainoja policija un ievietoja slimnīcā pēc slepkavībām Dievmātes bazilikā, kas atrodas mazāk nekā pusjūdzes attālumā no vietas 2016. gadā, kur cits uzbrucējs ar kravas automašīnu ietriecās Bastīlijas dienas pūlī, nogalinot desmitiem cilvēku.
Šāvieni šķērsoja gaisu, un aculiecinieki kliedza, kad policija, kas bija izvietota pie grandiozajām baznīcas durvīm, šķietami apšauda uzbrucēju iekšā, liecina ziņu aģentūras The Associated Press iegūtie video. Dažas stundas vēlāk aģentūras AP reportieri notikuma vietā redzēja avārijas transportlīdzekļus un policijas lenti, kas klāja plašo Notre Dame avēniju, kas veda uz laukumu bazilikas priekšā. Kādu laiku pēc uzbrukuma bija dzirdamas sprādzienu skaņas, sapieri spridzinot aizdomīgus priekšmetus.
Francijas pretterorisma prokuratūra uzsāka izmeklēšanu par uzbrukumu, kas ir jau trešā kopš septembrī uzsāktās tiesas prāvas pret cilvēkiem, kas saistīti ar 2015. gada uzbrukumiem Charlie Hebdo un košera lielveikalā, ko veica bruņoti vīrieši, kuri apgalvoja, ka ir uzticīgi grupējumam Islāma valsts un al-Qaida. . Tiesas process tuvojas beigām, un spriedumu plānots pasludināt 13.novembrī, kas ir piektā gadadiena kopš kārtējās grupējuma Islāma valsts uzbrukumiem Parīzē.
Tiek uzskatīts, ka ceturtdienas uzbrucējs darbojās viens, un policija citus uzbrucējus nemeklē, sacīja divas policijas amatpersonas, kuras nebija pilnvarotas publiski nosaukt.
Uzbrukumā pret (skolotāju) Semjuelu Petiju tika vērsta vārda brīvība. Ar šo uzbrukumu Nicā tā ir reliģijas brīvība, ceturtdien likumdevējiem sacīja premjerministrs Žans Kastekss.
Iepriekš parlamenta apakšpalāta apturēja debates par Francijas jaunajiem vīrusu ierobežojumiem un ieturēja klusuma brīdi upuru piemiņai. Kastekss steidzās no zāles uz krīzes centru, kas pārraudzīja Nicas uzbrukuma sekas, un vēlāk atgriezās, lai paziņotu par trauksmes līmeņa paaugstināšanu. Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš ir aizstāvējis Charlie Hebdo tiesības publicēt karikatūras, vēlāk diennakts laikā ieradās Nicā.
Musulmaņi ir sarīkojuši protestus vairākās valstīs un aicinājuši boikotēt franču preces, reaģējot uz Francijas nostāju attiecībā uz karikatūrām par islāma cienījamāko pravieti, kura dzimšanas diena vairākās valstīs tika atzīmēta ceturtdien. Neilgi pirms ceturtdienas uzbrukuma reliģiskās politiskās partijas Jamiat Ulema-e-Islam atbalstītāji Pakistānā protestēja pret Makronu.
Ceturtdienas rītā Aviņonā policisti nošāva bruņotu vīrieti, kurš atteicās nomest ieroci, un zibspuldzes šāviens viņu nespēja apturēt, sacīja viena policijas amatpersona. Un Saūda Arābijas valsts ziņu aģentūra paziņoja, ka kāds vīrietis Francijas konsulātā Džidā nodūra apsargu, ievainojot apsargu, pirms viņš tika arestēts.
Islāma valsts ekstrēmisti trešdien bija publicējuši video, kurā atkārtoti aicināti uz uzbrukumiem Francijai.
Tomēr daudzas grupas un tautas ceturtdien izteica līdzjūtību, stingri nostājoties ar Franciju.
Francijas Musulmaņu ticības padome nosodīja Nicas uzbrukumu un aicināja Francijas musulmaņus šonedēļ atturēties no svētkiem, kuros Muhameda dzimšana tika atzīmēta kā sēru zīme un solidaritāte ar upuriem un viņu tuviniekiem.
Turcijas Ārlietu ministrija asi nosodīja uzbrukumu Nicā. Mēs esam solidāri ar Francijas tautu pret teroru un vardarbību, teikts paziņojumā.
Turcijas un Francijas attiecības sasniegušas jaunu minimumu pēc tam, kad Turcijas prezidents sestdien apsūdzēja Makronu islamofobijā karikatūru dēļ un apšaubīja viņa garīgo veselību, liekot Parīzei atsaukt savu vēstnieku Turcijā uz konsultācijām.
Uzbrukums Nicā notika mazāk nekā divas nedēļas pēc tam, kad cits uzbrucējs nocirta galvu franču vidusskolas skolotājai, kura rādīja pravieša Muhameda karikatūras runas brīvības stundā. Šīs karikatūras publicēja Charlie Hebdo, un tās citēja vīrieši, kuri 2015. gadā apšaudīja laikraksta redakcijas sanāksmi.
Septembrī kāds vīrietis, kurš bija meklējis patvērumu Francijā, ar miesnieka nazi uzbruka blakussēdētājiem pie Charlie Hebdo bijušajiem birojiem.
Pēdējos gados ekstrēmistu nikns un vairākkārt vērsts pret Francijas Romas katoļu vietām, tostarp mācītāja Žakjū Hamela nogalināšanu, kuram islāma kaujinieki, celebrējot Misi savā Normandijas baznīcā, pārgrieza rīkli, kā arī plānoja bombardēt Parīzes Dievmātes katedrāli. katedrāle. Par šiem uzbrukumiem atbildību uzņēmās grupējums Islāma valsts, kas arī, domājams, savervēja vīrieti, kurš pašlaik tiek tiesāts, kurš neveiksmīgi plānoja uzbrukt baznīcai Parīzes pievārtē.
Nicas 19. gadsimta bazilika Notre Dame de l'Assomption ir lielākā baznīca pilsētā, taču tā ir mazāka un jaunāka nekā katedrāle, kas atrodas 1 jūdzes attālumā. Bazilikas dvīņu neogotikas torņi, kas stāv 70 jardus augsti, ir ievērojama vieta pilsētas centrā.
Hea: