Izraēlas kara noziegumi, kas acīmredzami Gazas karā: Human Rights Watch
Starptautiskā cilvēktiesību organizācija savus secinājumus nāca klajā pēc trīs Izraēlas gaisa triecienu izmeklēšanas, kuros, pēc tās teiktā, tika nogalināti 62 palestīniešu civiliedzīvotāji.
Human Rights Watch otrdien apsūdzēja Izraēlas militārpersonas uzbrukumos, kas acīmredzot pielīdzināmi kara noziegumiem maijā 11 dienas ilgā kara laikā pret kaujinieku grupējumu Hamas.
Starptautiskā cilvēktiesību organizācija savus secinājumus nāca klajā pēc trīs Izraēlas gaisa triecienu izmeklēšanas, kuros, pēc tās teiktā, tika nogalināti 62 palestīniešu civiliedzīvotāji. Tajā teikts, ka uzbrukumu tuvumā nebija acīmredzamu militāru mērķu.
Ziņojumā palestīniešu kaujinieki arī apsūdzēti acīmredzamos kara noziegumos, palaižot vairāk nekā 4000 nevadāmu raķešu un mīnmetēju Izraēlas iedzīvotāju centros. Tā teikts, ka šādi uzbrukumi pārkāpj aizliegumu veikt apzinātus vai nekritiskus uzbrukumus civiliedzīvotājiem.
Tomēr ziņojumā galvenā uzmanība tika pievērsta Izraēlas darbībām kauju laikā, un grupa paziņoja, ka augustā izdos atsevišķu ziņojumu par Hamas un citu palestīniešu kaujinieku grupējumu darbībām.
Izraēlas spēki maijā veica uzbrukumus Gazā, kas izpostīja veselas ģimenes bez redzama militāra mērķa tuvumā, sacīja HRW asociētais krīžu un konfliktu direktors Gerijs Simpsons. Viņš sacīja, ka Izraēlas konsekventā nevēlēšanās nopietni izmeklēt iespējamos kara noziegumus, kā arī palestīniešu raķešu apšaudes pret Izraēlas civilajiem apgabaliem, uzsver, cik svarīgi ir, lai Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) veiktu izmeklēšanu abās pusēs.
Izraēlas armija vairākkārt ir paziņojusi, ka tās uzbrukumi bijuši vērsti pret militāriem mērķiem Gazā. Tajā teikts, ka ir nepieciešami daudzi piesardzības pasākumi, lai izvairītos no kaitējuma civiliedzīvotājiem, un vaino Hamas civiliedzīvotāju upuros, veicot raķešu uzbrukumus un citas militāras operācijas dzīvojamos rajonos.
Karš izcēlās 10. maijā pēc tam, kad Hamas izšāva raķešu strāvu Jeruzalemes virzienā, atbalstot palestīniešu protestus pret Izraēlas stingro apsardzi Al-Aksas mošeju kompleksā, kas uzcelts strīdīgā vietā, kas ir svēta ebrejiem un musulmaņiem, un draudēja izlikšana no mājas. desmitiem palestīniešu ģimeņu ebreju kolonistu tuvējā apkārtnē. Kauju laikā Hamas pret Izraēlu izšāva vairāk nekā 4000 raķešu un mīnmetēju, savukārt Izraēla ir paziņojusi, ka uzbrukusi vairāk nekā 1000 mērķiem, kas, pēc tās domām, ir saistīti ar Gazas joslas kaujiniekiem.
Saskaņā ar Gazas Veselības ministrijas datiem Gazā kopumā tika nogalināti aptuveni 254 cilvēki, tostarp vismaz 67 bērni un 39 sievietes. Hamas ir atzinusi 80 kaujinieku nāvi, bet Izraēla apgalvojusi, ka šis skaits ir daudz lielāks. Izraēlā tika nogalināti 12 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni, kā arī viens karavīrs.
HRW ziņojumā tika aplūkoti Izraēlas gaisa triecieni. Nopietnākais notikums 16. maijā bija saistīts ar vairākiem streikiem Al-Vahda ielā, kas ir centrālā maģistrāle Gazas pilsētas centrā. Uzlidojumos tika iznīcinātas trīs daudzdzīvokļu mājas un kopumā nogalināti 44 civiliedzīvotāji, paziņoja HRW, tostarp 18 bērni un 14 sievietes. Divdesmit divi no bojāgājušajiem bija vienas ģimenes — al-Kavlaku — locekļi.
Izraēla ir paziņojusi, ka uzbrukumi bijuši vērsti pret tuneļiem, kurus šajā apgabalā izmantoja Hamas kaujinieki, un ka postījumi mājām tika nodarīti netīši.
Savā izmeklēšanā HRW secināja, ka Izraēla ir izmantojusi ASV ražotas precīzi vadāmas bumbas GBU-31 un ka Izraēla nav brīdinājusi nevienu iedzīvotāju pirms laika evakuēt šo teritoriju. Tā arī neatrada pierādījumus par militāriem mērķiem šajā reģionā.
Uzbrukums, kas nav vērsts pret konkrētu militāru mērķi, ir nelikumīgs, tā rakstīja.
Izmeklēšanā tika aplūkots arī 10. maijā notikušais sprādziens, kurā gāja bojā astoņi cilvēki, tostarp seši bērni, netālu no Gazas ziemeļu pilsētas Beithanunas. Tajā teikts, ka abi pieaugušie ir civilpersonas.
Izraēlas armijas otrdien izplatītajā paziņojumā teikts, ka upurus izraisīja kaujinieku grupu nepareiza raķešu apšaude, nevis Izraēlas gaisa triecieni. Tā publicēja aerofotoattēlus, kuros redzama aptuveni 4 jūdžu attālumā esošā starta vieta un nosēšanās zona.
Šis incidents liecina par Gazas joslas teroristu organizāciju klajo nevērību pret civilo dzīvi, teikts tajā.
Taču, pamatojoties uz munīcijas atlieku analīzi un liecinieku liecībām, HRW teica, ka pierādījumi liecina, ka ierocis ir bijis vadāmas raķetes veids.
Human Rights Watch nav atradusi pierādījumus par militāru mērķi trieciena vietā vai tās tuvumā, teikts tajā.
Ņujorkā bāzētā grupa paziņoja, ka Izraēla atteicās ļaut saviem izmeklētājiem iekļūt Gazā. Tā vietā tā teica, ka tā paļāvās uz lauka pētnieku, kas atrodas Gazā, kā arī uz satelītattēliem, ekspertu pārskatiem par munīcijas fragmentu fotogrāfijām un intervijām, kas veiktas ar video un telefona starpniecību.
Trešais izmeklētais HRW uzbrukums notika 15. maijā, kad Izraēlas uzlidojums iznīcināja trīsstāvu ēku Gazas Šati bēgļu nometnē. Streiks gāja bojā 10 cilvēki, tostarp divas sievietes un astoņi bērni.
HRW izmeklētāji konstatēja, ka ēku trāpīja ASV ražota vadāma raķete. Tajā teikts, ka Izraēla ir paziņojusi, ka ēkā slēpušās augsta ranga Hamas amatpersonas. Taču grupa norādīja, ka nav pierādījumu par militāru mērķi šajā vietā vai tās tuvumā, un aicināja izmeklēt, vai pastāv likumīgs militārs mērķis, un tika veikti visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem.
Maija konflikts bija ceturtais karš starp Izraēlu un Hamas, kopš islāma kaujinieku grupējums, kas iebilst pret Izraēlas pastāvēšanu, 2007. gadā pārņēma kontroli pār Gazu. Human Rights Watch, citas tiesību grupas un ANO amatpersonas ir apsūdzējušas abas puses kara noziegumu izdarīšanā visās valstīs. konfliktus.
Šā gada sākumā HRW apsūdzēja Izraēlu par vainīgu starptautiskos aparteīda noziegumos un vajāšanā, jo tā ir diskriminējoša pret palestīniešiem gan Izraēlā, gan okupētajā Rietumkrastā un Gazas joslā. Izraēla apsūdzības noraidīja.
Otrdienas ziņojumā tā aicināja Amerikas Savienotās Valstis noteikt, ka Izraēlai tiek sniegta drošības palīdzība, lai tā veiktu konkrētas un pārbaudāmas darbības, lai ievērotu starptautiskos cilvēktiesību likumus un izmeklētu pagātnes pārkāpumus.
Tā arī aicināja Starptautisko Krimināltiesu iekļaut neseno Gazas karu savā notiekošajā Izraēlas un palestīniešu kaujinieku grupu iespējamo kara noziegumu izmeklēšanā. Izraēla neatzīst tiesas jurisdikciju un apgalvo, ka tā ir spējīga izmeklēt visus iespējamos tās armijas pārkāpumus un ka Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana ir negodīga un politiski motivēta.
Hea: