Musulmaņu pielūdzēji sadursmēs ar Izraēlas policiju Al-Aksas mošejas kompleksā, kas ir liela svētvieta musulmaņiem un ebrejiem, kuri to dēvē par Tempļa kalnu.
Palestīniešu dievlūdzēji piektdien vēlu vakarā sadursmēs ar Izraēlas policiju Al-Aqsa mošejas kompleksā, kas ir liela musulmaņu un ebreju svēta vieta, pastiprinoties nedēļām ilgajai vardarbībai Jeruzalemē, kas atbalsojusies visā reģionā.
Palestīnas Sarkanā Pusmēness neatliekamās palīdzības dienests paziņoja, ka sadursmēs ar policiju tur un citviet Jeruzalemē tika ievainoti 136 cilvēki, tostarp 83 tika hospitalizēti. Tajā teikts, ka lielākā daļa cilvēku tika ievainoti sejā un acīs ar gumiju pārklātām lodēm un apdullināšanas granātu šrapneļiem. Izraēla paziņoja, ka ievainoti seši policisti.
Agrāk piektdien Izraēlas karavīri nošāva divus palestīniešus un ievainoja trešo pēc tam, kad vīrieši atklāja uguni uz Izraēlas paramilitāro robežpolicijas spēku bāzi okupētajā Rietumkrastā, kas ir jaunākais pēdējo nedēļu nāvējošo konfrontāciju sērijā, kas sakrita ar musulmaņu svētais mēnesis Ramadāns. Nākamnedēļ, visticamāk, parādīsies vēl nemieri.
Pēdējo nedēļu laikā spriedze ir palielinājusies Jeruzālemes austrumos, uz kuru pretendē gan Izraēla, gan palestīnieši. Musulmaņu svētā mēneša Ramadāna sākumā Izraēla bloķēja populāru pulcēšanās vietu, kur palestīnieši tradicionāli satiekas dienas garā gavēņa beigās. Šis solis izraisīja divas nedēļas ilgas sadursmes, pirms Izraēla atcēla ierobežojumus.
Taču pēdējās dienās ir atsākušās sadursmes saistībā ar Izraēlas draudiem izlikt no mājām desmitiem palestīniešu Šeiha Džarras apkaimē Jeruzalemes austrumos, kuri ir iesaistīti ilgstošā tiesiskā cīņā ar Izraēlas kolonistiem, kuri cenšas iegūt īpašumu šajā apkaimē.
ASV paziņoja, ka ir ļoti nobažījušās par saasināto spriedzi un aicināja visas puses strādāt, lai to mazinātu. Tā arī pauda bažas par draudētajām izlikšanām.
Ir ļoti svarīgi izvairīties no vienpusējiem soļiem, kas saasinātu spriedzi vai attālinātu mūs no miera. Un tas ietvertu izlikšanu no mājām, apmetņu darbību un māju nojaukšanu, žurnālistiem Vašingtonā sacīja ASV Valsts departamenta pārstāve Džalīna Portere.
Al-Aqsa mošeja ir trešā svētākā vieta islāmā. Šī vieta ir arī svētākā vieta ebrejiem, kuri to dēvē par Tempļa kalnu un godā to kā vietu, kur atradās Bībeles tempļi. Tas jau ilgu laiku ir bijis Izraēlas un palestīniešu vardarbības uzliesmojums, un tas bija 2000. gada palestīniešu intifadas jeb sacelšanās epicentrs.
Izraēlas policija bija izvietota lielā skaitā, kamēr musulmaņu dievlūdzēji noturēja vakara lūgšanas šajā vietā. Pagaidām nebija skaidrs, kas izraisīja vardarbību, taču internetā izplatītajos video bija redzams, kā dievlūdzēji met policistus ar krēsliem, apaviem un akmeņiem, kuri izšāva apdullināšanas granātas un ar gumiju pārklātas lodes, lai viņus izklīdinātu. Mazākas sadursmes izcēlās citviet Jeruzalemē.
Izraēlas policija paziņoja, ka protestētāji uz viņiem meta akmeņus, uguņošanas ierīces un citus priekšmetus, ievainojot sešus policistus, kuriem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Mēs ar smagu roku atbildēsim uz visiem vardarbīgajiem nemieriem, nemieriem un uzbrukumiem mūsu spēkiem, teikts tās paziņojumā.
Iepriekš Ramadāna pēdējās piektdienas lūgšanās Al Aksā bija apmeklējuši aptuveni 70 000 dievlūdzēju, paziņoja islāma fonds, kas pārrauga šo vietu. Tūkstošiem cilvēku pēc tam protestēja, plīvojot islāma kaujinieku grupējuma Hamas zaļos karogus un skandējot Hamas atbalstošus saukļus.
Kaimiņvalsts Jordānija, kas ir Jeruzalemes musulmaņu svētvietu glabātāja, iepriekš bija brīdinājusi Izraēlu no turpmākiem provokatīviem soļiem, savukārt Izraēlas senākā ienaidniece Irāna veicināja vardarbību.
Piektdienas rīta uzbrukumā Izraēlas policija paziņoja, ka trīs uzbrucēji apšaudīja bāzi netālu no Džeņinas pilsētas Rietumkrasta ziemeļos. Robežpolicija un Izraēlas karavīrs atbildēja ar uguni, nogalinot divus no vīriešiem un ievainojot trešo, kurš tika evakuēts uz slimnīcu.
Izraēlieši un palestīnieši tuvākajās dienās gatavojas lielākai vardarbībai.
Svētdienas vakars ir Laylat al-Qadr jeb Likteņa nakts, vissvētākā musulmaņu svētā mēneša Ramadāna. Dievlūdzēji pulcēsies intensīvām nakts lūgšanām Al-Aqsa mošejas kompleksā Jeruzalemes vecpilsētā.
Svētdienas vakarā sākas arī Jeruzalemes diena, valsts svētki, kuros Izraēla atzīmē Austrumjeruzalemes aneksiju un reliģiskie nacionālisti pilsētā rīko parādes un citus svētkus. Paredzams, ka pirmdien Izraēlas tiesa pasludinās spriedumu par izlikšanu no mājām.
Tikmēr Irāna piektdien atzīmēja savu Kudu jeb Jeruzalemes dienu. Valsts svētkos parasti notiek pret Izraēlu vērsti protesti un Irānas līderu ugunīgas runas, pareģojot Izraēlas bojāeju.
Cionistu režīma lejupvērstā un nīkuļojošā kustība ir sākusies un neapstāsies, televīzijas uzrunā sacīja augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei. Viņš aicināja turpināt bruņotu pretošanos palestīniešu teritorijās un mudināja musulmaņu valstis to atbalstīt.
Šogad Ramadāns ir sakritis ar Izraēlas un palestīniešu vardarbības pieaugumu, kas koncentrējas uz Jeruzalemi.
Ceturtdien Izraēlas spēki arestēja palestīnieti, kuru tur aizdomās par apšaudes veikšanu šīs nedēļas sākumā Rietumkrastā, kurā tika nogalināts izraēlietis un ievainoti vēl divi. Dienu iepriekš Izraēlas karavīri netālu no Jordānas Rietumkrasta pilsētas Nablusas nošāva un nogalināja 16 gadus vecu palestīnieti. Militāristi ziņoja, ka vairāki palestīnieši pret karavīriem bija metuši ugunsbumbas.
1967. gada Tuvo Austrumu karā Izraēla ieņēma Austrumjeruzalemi, kā arī Rietumkrastu un Gazu — teritorijas, kuras palestīnieši vēlas izveidot savai nākotnes valstij. Izraēla anektēja Austrumjeruzalemi ar starptautiski neatzītu rīcību un uzskata visu pilsētu par savu galvaspilsētu.
Palestīnieši uzskata Austrumjeruzalemi, kurā ir lielas ebreju, kristiešu un musulmaņu svētvietas, kā savu galvaspilsētu, un tās liktenis ir viens no konflikta jutīgākajiem jautājumiem. Zvanā Palestīnas televīzijai prezidents Mahmuds Abass uzslavēja protestētāju drosmīgo nostāju un sacīja, ka Izraēla ir pilnībā atbildīga par vardarbību.
Izraēlas Ārlietu ministrija jau iepriekš apsūdzēja palestīniešus, ka viņi izmantoja draudus izlikt izlikšanu, ko tā raksturoja kā strīdu par nekustamo īpašumu starp privātām pusēm, lai veicinātu vardarbību.
(Palestīniešu pašpārvalde) un palestīniešu teroristu grupējumi būs pilnībā atbildīgi par vardarbību, kas izriet no viņu darbībām. Izraēlas policija nodrošinās sabiedriskās kārtības uzturēšanu, tā dienas sākumā tvītoja.
Kaimiņvalsts Jordānija, kas 1994.gadā noslēdza mieru ar Izraēlu un ir Al-Aqsa glabātāja, sacīja, ka Izraēlas nelikumīgās prakses un provokatīvo soļu turpināšana pilsētā ir bīstama spēle.
Apmetņu celtniecība un paplašināšana, zemju konfiskācija, māju nojaukšana un palestīniešu izraidīšana no viņu mājām ir nelikumīga prakse, kas iemūžina okupāciju un mazina iespējas panākt taisnīgu un visaptverošu mieru, kas ir reģionāla un starptautiska nepieciešamība, sacīja Jordānijas ārlietu ministrs Aimans al Safadi. tvītoja.
Islāma kaujinieku grupējums Hamas, kas pārvalda Gazas joslu un iebilst pret Izraēlas pastāvēšanu, ir vērsies pret vardarbību, un palestīniešu kaujinieki Gazā ir izšāvuši raķetes, atbalstot protestētājus.
Šīs nedēļas sākumā Hamas bruņotā spārna ēnas komandieris Muhameds Deifs nāca klajā ar savu pirmo publisko paziņojumu pēdējo septiņu gadu laikā, kurā viņš brīdināja Izraēlu, ka tā maksās bargu cenu, ja palestīniešus izliks no viņu mājām.
___
Associated Press rakstnieki Fares Akram Gazas pilsētā, Gazas joslā un Amir Vahdat Teherānā, Irānā, piedalījās šajā ziņojumā.
Hea: