Tailers Džonsons jūtas garīgi “atsvaidzināts”, fiziski ieejot otrajā Blackhawks sezonā

Melek Ozcelik

Pēc nožēlojamās, traumu nomāktās debijas sezonas Džonsons guva labumu no ilgi gaidītās pilnās vasaras. Taču 32 gadu vecumā vēl jāredz, cik līdzīgs viņš būs savam bijušajam.

  Tailers Džonsons skatās lejup pa ledu.

Savainojumi ierobežoja Taileru Džonsonu līdz 26 spēlēm pirmajā sezonā Čikāgā.



AP fotoattēli



MILVOKI — Pagājušā sezona nebija veiksmīga Blackhawks uzbrucējam Taileram Džonsonam.

Viņš no Stenlija kausa izcīņas aizstāvošās čempiones Lightning kļuva par disfunkcionālo Hawks. Viņa ilgstoši ieilgusī muguras savainojuma dēļ viņam bija jāseko Džeka Eihela pēdās un jāveic mākslīgā diska nomaiņas operācija. Pat pēc atgriešanās no tā viņš pietrūka vairāk laika ar smadzeņu satricinājumu un tā arī neatrada savu punktu gūšanas ritmu.

Labākais šajā sezonā Džonsonam varētu būt tas, ka tā nav pēdējā sezona. Vienkārši klausieties, kā viņš to apraksta.



'Pagājušais gads bija viesulis ar visu, kas notika, un pēc tam tika ievainots, un tad atgriezās un bija sezona, kāda mums bija,' viņš nesen teica. ‘’Pagājušais gads, godīgi sakot, jau no paša sākuma, bija kaut kā nesakārtots gads.

'Ikviens, kas tur bija pagājušajā gadā, ir šeit tagad. . . [ir] tikko atsvaidzināts. Ir daudz vairāk smaidu, un puiši ir daudz laimīgāki nekā pagājušā gada sākumā. Šobrīd tā ir pavisam cita dinamika, un tas ir patiešām labi.''

Taču laika ritējums nav vienīgais iemesls, kāpēc Džonsons jūtas optimistiskāks par 2022.–2023. Beidzot viņam bija arī tāda vasara — relaksējoša un atjaunojoša —, kas viņam bija vajadzīga, lai iekļūtu treniņnometnē no labākās puses.



'Es varēšu būt daudz labāks, nekā biju,' sacīja Džonsons. 'Daudzi no tiem ir saistīti ar veselības sajūtu, [pilnu] vasaru [un] garīgu un fizisku atjaunošanos.'

Viņam bija jāsāk starpsezona aprīlī, kā parasti, nevis oktobrī, piemēram, 2020. gadā (pēc Lightning COVID-19 burbuļa titula), vai jūlijā, piemēram, 2021. gadā (pēc Lightning aizkavētā titula).

Viņam nebija nekādu sarežģījumu ar mākslīgo disku, un katru rītu pamodās bez sāpēm. Viņš devās makšķerēt Meksikā un pavadīja laiku mājās Vašingtonas štatā.



Un viņš pieņēma Hawks spēka un kondicionēšanas trenera Pola Gudmena slaveno treniņu grafiku un vingrinājumus. Izmantojot Lightning, vasaras treniņi galvenokārt bija saistīti ar vienu lietu: 'Cik daudz jūs varat pacelt?' Džonsons ātri saprata, ka tas ir nedaudz savādāk.

'Tas bija daudz kardio treniņu, daudz uz kustību balstītu lietu, daudz dažādu lietu, ko es vēl īsti neesmu darījis,' viņš teica. ‘’Tagad man šķiet, ka esmu mazliet vairāk saistīts ar savu ķermeni. Un man vispār nebija jāuztraucas par kaklu vai pleciem, tāpēc man nebija nekā, kas man būtu jāskatās vai jāuzmanās. Bija patīkami vienkārši piespiest sevi.''

Tagad aktuālākais jautājums ir par to, cik līdzīgs Džonsons ar 100% garīgo un fizisko veselību var būt spēlētājam, kāds viņš bija agrāk. Vai viņš var būt tuvu versijai par sevi, kas trīs sezonās pēc kārtas (2016.–2018.–2019.) guva 45 vai vairāk punktus?

Šajā 'Hawks' komandā spēles laiks būs pieejams, un, ja Džonsons metīsies ārā no vārtiem kā 45 punktu puisis, viņš varētu nodrošināt vietu labāko sešiniekā. No otras puses, viņam ir 32 gadi — kad/ja Patriks Keins un Džonatans Tojūss aiziet, viņš būs vecākais Hawks uzbrucējs — un viņš guva tikai 22 punktu tempu pat tad, kad viņš bija ierindā pagājušajā sezonā.

Tikai laiks rādīs šajā jomā. Tikmēr jaunais treneris Lūks Ričardsons jau novērtē Džonsona sniegto pieredzi un pozitīvo attieksmi.

'Viņš ir noderīgs uz ledus treniņos kopā ar spēlētājiem un treneriem, lai pārliecinātos, ka mēs pārliecināsim, vai lietas tiek uzņemtas pareizi un saprastas,' sacīja Ričardsons. ‘’Viņam ir lieliska personība, viņš smaida un viņam patīk izklaidēties. Es kādreiz ienīstu [trenēšanu] pret viņu. . . jo viņš iedeva enerģiju otrai komandai, un tieši to viņš šogad darīs mūsu labā.''

Hea: