Trampa un Baidena sacensība prezidenta vēlēšanās tuvojas beigām, bet Amerikas šķelšanās turpinās
Neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs, pamatā esošā plaisa starp amerikāņu tautu, kas mūs noveda līdz šim punktam, paliks. Faktori, kas mūs šķir, nav atrisināti.
Šeit mēs beidzot esam, nedēļas nogale pirms vēlēšanu dienas.
Nākamnedēļ līdz šim laikam mēs, iespējams, uzzināsim prezidenta sacensību uzvarētāju. Un tad viss beigsies, vai ne?
Valsts nokārtosies, un dzīve var atgriezties normālā sliedumā. Politika atkāpsies otrajā plānā. Demokrāti un republikāņi varēs atkal droši apprecēties.
Taisnība? ….Taisnība?
Nē, tas nešķiet iespējams, vai ne?
Pat ja līdz tam laikam vēlēšanas ir izlemtas, pastāv koronavīrusa pandēmija, kas noteikti pasliktināsies, pirms tā kļūs labāka. Tas vēl kādu laiku sabojās mūsu dzīvi.
Bet pat pandēmija ir tikai vēl viena novirzīšanās no lielākās problēmas, kas to ir saasinājusi.
Neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs vēlēšanās, pamatā esošā plaisa starp Amerikas tautu, kas mūs noveda pie šī punkta, saglabāsies. Faktori, kas mūs šķir, nav atrisināti.
Jūs esat dzirdējuši to sakām iepriekš, taču šobrīd ir vērts atkārtot: Donalds Tramps nav problēma. Viņš ir problēmas simptoms.
Kad 9. novembra agrās rīta stundās kļuva skaidrs, ka Tramps kļūs par 45. ASV prezidentu, nelabvēlīgā sajūta, kas vairumam no mums bija vēdera dobumos, bija ne tikai tas, ka šis šausmīgais vīrietis ir mūsu tautas līderis. Tā bija apziņa, ka tik daudzi mūsu kolēģi amerikāņi bija izvēlējušies balsot par viņu. Pēkšņi mēs neatzinām savu valsti.
Tā ir daļa, ar kuru neviens nekad īsti nav vēlējies saskarties: mūsu cīņa ir tikpat liela kā viens ar otru, kā arī ar Trampu. Jo, godīgi sakot, mēs nevēlamies šādu diskusiju. Es joprojām neesmu īsti gatavs, jo nezinu, kā to izdarīt konstruktīvi.
Es gribētu, lai viss maģiski kļūtu labāks, un ar laiku tas varbūt arī uzlabosies. Bet mēs zinām, kur maģiskā domāšana mūs ir novedusi pagājušajā gadā.
Tāpēc mēs koncentrējamies uz Trampu, tas ir saprotams, jo viņš bija jākontrolē un tāpēc, ka mēs zinājām, ka, ja mēs izturēsim četrus gadus, mums būs iespēja viņu aizstāt.
Taču tas mūs ir novedis tikai pie šī ļoti nedrošā brīža, kad šķiet, ka daži no abām politiskās plaisas pusēm sakņojas jaunai provokācijai, lai mūs izstumtu pāri robežai. Tas ir vājprāts.
Pāris Ziemeļrietumu universitātes profesori tikko palīdzēja līdzautoram zinātniskam rakstam, kurā minēts mūsu pašreizējais lietu stāvoklis kā politiskais sektantisms, izmantojot vārdu, ko parasti lieto saistībā ar reliģiju, jo reliģiskā degsme ir pārņēmusi mūsu polarizēto politiku un mazinājusi mūsu spēju atrast kopīgu valodu.
Politiskais sektantisms to labi rezumē, tāpēc nez vai nebūtu pārāk daudz prasīt, lai visi kādu laiku mēģinātu to piezvanīt.
Lai būtu skaidrs, es neizsaku nekādus pieņēmumus par vēlēšanu iznākumu.
Tramps joprojām varētu uzvarēt. Es negaidu, ka viņš uzvarēs. Taču es negaidīju, ka viņš uzvarēs arī pirms četriem gadiem, tāpēc neuzskatu neko par pašsaprotamu.
Esmu diezgan pārliecināts, ka miljoniem vairāk vēlētāju izvēlēsies Džo Baidenu, nevis Trampu, tāpat kā 54% noraidīja Trampu 2016. gadā. Taču es atzīstu, ka tas nav veids, kā mēs izvēlamies savus prezidentus. Ja Tramps atkal uzvarēs vēlēšanu kolēģijas balsojumā, viņš būs pienācīgi ievēlēts, un mums būs jāizdomā, kā izdzīvot vēl četrus gadus.
Tomēr tikai argumentu dēļ, ja Tramps zaudēs?
Šķiet, ka Trampa atbalstītāji ir piepūlējušies noticēt visu veidu postošiem scenārijiem, ja tas notiek.
Runājot tikai par sevi, bet ticot, ka es, iespējams, piederu galvenajam virzienam, es nevēlos šo valsti pievērst sociālismam.
Esmu pārliecināts, ka es atbalstu politiku, jo īpaši veselības aprūpes un mājokļu jomā, ko jūsu republikānis varētu uzskatīt par sociālistisku. Bet mana interese ir kapitālisma robu lāpīšana, nevis tā nojaukšana.
Demokrāti parasti tic kapitālismam. Mēs šogad izvirzījām Baidenu par krīzēm, nevis vienu no kreisajām alternatīvām. Ej, cilvēk.
Jūs sakāt, ka balsojāt par Trampu, bet tas nepadara jūs par rasistu vai fašistu. Labi, es tev ticu. Es balsoju par Baidenu, un es neesmu anarhists vai sociālists. Mūsu ir daudz.
Tas, ko es vēlos no Baidena administrācijas, ir izlīgums, nevis atriebība. Es vēlos atdzīvināt centienus pēc sociālā taisnīguma, kas tika zaudēts pirms četriem gadiem, un atjaunot labklājības impulsu, ko pandēmija atstāja malā.
Nē, šīs vēlēšanas nebūs beigas.
Bet tas varētu būt sākums.
Hea: