11. septembra uzbrukumi: FIB izdots deklasificēts ieraksts
16 lappušu garais dokuments ir 2015. gadā veiktās FIB intervijas kopsavilkums ar vīrieti, kuram bija bieži kontakti ar Saūda Arābijas pilsoņiem ASV, kurš atbalstīja pirmos nolaupītājus, kas ieradās valstī pirms uzbrukumiem.
Deklasificēts FIB dokuments, kas saistīts ar loģistikas atbalstu, kas sniegts diviem no Saūda Arābijas nolaupītājiem, gatavojoties 11. septembra uzbrukumiem, sniedz informāciju par vīriešu kontaktiem ar Saūda Arābijas līdzgaitniekiem ASV, taču tas nesniedz pierādījumus, ka karalistes augstākās amatpersonas līdzvainīgs sižetā.
Sestdien, uzbrukuma 20. gadadienā, publiskotais dokuments ir pirmais izmeklēšanas ieraksts, kas atklāts kopš prezidenta Džo Baidena rīkojuma deklasificēt materiālus, kas gadiem ilgi ir bijuši ārpus sabiedrības redzesloka. 16 lappušu garais dokuments ir 2015. gadā veiktās FIB intervijas kopsavilkums ar vīrieti, kuram bija bieži kontakti ar Saūda Arābijas pilsoņiem ASV, kurš atbalstīja pirmos nolaupītājus, kas ieradās valstī pirms uzbrukumiem.
Baidens lika Tieslietu departamentam un citām aģentūrām veikt deklasificēšanas pārbaudi un nākamajos sešos mēnešos publiskot, kādus dokumentus tās var darīt. Uz viņu tika izdarīts spiediens no upuru ģimeņu puses, kuras jau sen meklēja ierakstus, jo Ņujorkā uzsāka tiesas prāvu, apgalvojot, ka Saūda Arābijas valdības amatpersonas atbalstīja nolaupītājus.
Spēcīgi aptumšotais dokuments tika publiskots dažas stundas pēc tam, kad Baidens piedalījās 11. septembra piemiņas pasākumos Ņujorkā, Pensilvānijā un Pentagonā. Upuru radinieki bija paziņojuši, ka iebildīs pret Baidena klātbūtni šajās piemiņas pasākumā, kamēr dokumenti paliks slepeni.
Saūda Arābijas valdība ilgstoši ir noliegusi jebkādu saistību ar uzbrukumiem. Saūda Arābijas vēstniecība Vašingtonā ir atbalstījusi visu ierakstu pilnīgu atslepenošanu, lai uz visiem laikiem izbeigtu nepamatotās apsūdzības pret Karalisti. Vēstniecība norādīja, ka visi apgalvojumi par Saūda Arābijas līdzdalību ir kategoriski nepatiesi.
Dokumenti nākuši klajā politiski delikātā laikā ASV un Saūda Arābijai, kuras ir izveidojušas stratēģisku, ja arī sarežģītu, aliansi, īpaši pretterorisma jautājumos. Baidena administrācija februārī nāca klajā ar izlūkdienestu novērtējumu, kurā vainojams kroņprincis Mohammeds bin Salmans ASV dzīvojošā žurnālista Džamala Hašogi nogalināšanā 2018. gadā, taču izpelnījās kritiku no demokrātiem par izvairīšanos no paša karaliskās personas tieša soda.
Upuru radinieki sacīja, ka dokumenta publiskošana ir nozīmīgs solis viņu centienos saistīt uzbrukumus ar Saūda Arābiju. Brets Īglsons, kura tēvs Brūss tika nogalināts Pasaules tirdzniecības centra uzbrukumā, sacīja, ka FIB materiālu publiskošana paātrina mūsu tiekšanos pēc patiesības un taisnīguma.
Upuru radinieku advokāts Džims Kreindlers savā paziņojumā sacīja, ka FIB izmeklēšanas atklājumi un secinājumi apstiprina argumentus, ko esam izvirzījuši tiesvedībā par Saūda Arābijas valdības atbildību par 11. septembra uzbrukumiem.
Šis dokuments kopā ar līdz šim savāktajiem publiskajiem pierādījumiem sniedz plānu tam, kā (al-Qaida) darbojās ASV ar Saūda Arābijas valdības aktīvo, zinošo atbalstu, viņš sacīja.
Tas ietver, pēc viņa teiktā, Saūda Arābijas ierēdņu apmaiņu ar telefona zvaniem savā starpā un Al-Qaida darbiniekiem un pēc tam nejaušas tikšanās ar nolaupītājiem, vienlaikus sniedzot viņiem palīdzību, lai iekārtotos un atrastu lidojumu skolas.
Attiecībā uz 11.septembri izskanējušas spekulācijas par oficiālu līdzdalību kopš īsi pēc uzbrukumiem, kad atklājās, ka 15 no 19 uzbrucējiem ir Saūda Arābijas. Toreizējais al-Qaida līderis Osama bin Ladens bija no ievērojamas ģimenes valstībā.
Saskaņā ar iepriekš deklasificētiem dokumentiem ASV veica izmeklēšanu pret dažiem Saūda Arābijas diplomātiem un citiem ar Saūda Arābijas valdības saitēm, kuri pazina gaisa laupītājus pēc ierašanās ASV.
Tomēr Komisijas 2004. gada 11. septembra ziņojumā netika atrasti pierādījumi tam, ka Saūda Arābijas valdība kā iestāde vai augstākās Saūda Arābijas amatpersonas būtu individuāli finansējušas uzbrukumus, ko organizēja Al-Qaida, lai gan tajā norādīts, ka ar Saūda Arābijas saistītas labdarības organizācijas varēja novirzīt naudu grupai.
Īpaša pārbaude ir vērsta uz pirmajiem diviem nolaupītājiem, kas ieradās ASV, Navafu al Hazmi un Khalid al-Mihdhar, un atbalstu, ko viņi saņēma.
2000. gada februārī, neilgi pēc ierašanās Dienvidkalifornijā, viņi halala restorānā sastapa Saūda Arābijas pilsoni Omāru al-Bajomi, kurš palīdzēja viņiem atrast un izīrēt dzīvokli Sandjego. Viņam bija saiknes ar Saūda Arābijas valdību, un viņš iepriekš bija piesaistījis FIB pārbaudi.
Bayoumi ir aprakstījis savu tikšanos restorānā ar Hazmi un Mihdharu kā nejaušu tikšanos, un FIB intervijas laikā vairākkārt mēģināja pārliecināties, vai šis raksturojums bija precīzs vai tikšanās patiešām bija iepriekš norunāta saskaņā ar dokumentu.
2015. gada intervija, kas ir FIB dokumenta pamatā, bija vīrietis, kurš pieteicās uz ASV pilsonību un kurš vairākus gadus iepriekš bija atkārtoti sazinājies ar Saūda Arābijas pilsoņiem, kuri, pēc izmeklētāju teiktā, sniedza būtisku loģistikas atbalstu vairākiem nolaupītājiem. Saskaņā ar dokumentu starp vīrieša kontaktpersonām bija Bayoumi.
Vīrieša identitāte visā dokumentā ir aizklāta, taču tiek aprakstīts, ka viņš strādājis Saūda Arābijas konsulātā Losandželosā.
Dokumentā minēts arī Fahads al Tumairijs, tajā laikā akreditēts diplomāts Saūda Arābijas konsulātā Losandželosā, kurš, pēc izmeklētāju teiktā, vadīja ekstrēmistu grupējumu savā mošejā. Dokumentā teikts, ka saziņas analīze identificēja septiņu minūšu telefona zvanu 1999. gadā no Thumairy tālruņa uz Saūda Arābijas ģimenes mājas tālruni diviem brāļiem, kuri vēlāk tika aizturēti Gvantanamo cietumā, Kubā.
Hea: