Dārgā Ebija: Tēvs man pirms desmit gadiem uzdāvināja sava tēva dārgo gredzenu — un tagad vēlas to atpakaļ
Saņēmējai ir aizdomas, ka viņa tiek sodīta pēc politiskām nesaskaņām
DARĪGĀ EBIJ! Manā 50. dzimšanas dienā pirms 10 gadiem tēvs, ar kuru bijušas vētrainas attiecības, man uzdāvināja lolotus gredzenus. Viens bija manai vecmāmiņai, bet otrs bija manam vectēvam, kuri abi ir miruši. Tas bija laikā, kad mēs atradāmies labā vietā, un tas man nozīmēja pasauli, ka viņš pietiekami daudz domāja par mani, lai tos man atdotu. Tās bija vienīgās lietas, kas man bija no viņa vecākiem.
COVID laikā es zvanīju tētim, lai pārbaudītu viņu un savu pamāti. Viņš ātri pārvērsa sarunu par politiku — tēmu, kuru es vairākkārt esmu jautājis gadu gaitā, no kuras mēs izvairāmies. Saruna kļuva karsta, un viņš man nolika klausuli. Pēc mēneša viņš man atsūtīja īsziņu, lūdzot atdot viņa tēva gredzenu. Es vienmēr esmu sapratusies ar savu pamāti, bet tagad viņa ir gatava man to arī atdot. Viņa saka, ka gredzenam ir jānonāk manam brālēnam Gevinam, jo viņš ir mazbērns un ka es varu paturēt savas vecmāmiņas gredzenu. Tāpēc tētis vēlas atņemt dāvanu, ko viņš man uzdāvināja, un nodot to kādam citam.
Man nav sliktas gribas pret Gevinu, taču mans tētis man pirms gadiem īpaši teica, ka nevēlas, lai Gevinam būtu gredzeni, jo viņš iepriekš bija pārdevis dažas viņam dāvinātās ģimenes mantojuma lietas. Ebija, tēta lūgums pēc gredzena šķiet vairāk kā sods par mūsu strīdu, nevis kādas sentimentālas jūtas pret tēvu. Vai es esmu traks, ja domāju, ka, ja tu kādam uzdāvini dāvanu, tev nav tiesību to prasīt atpakaļ? — UGUNS Gredzens FLORIDĀ
DARĪGAIS Gredzens: Jā, kad dāvana ir uzdāvināta, tā pieder saņēmējam rīkoties tā, kā viņa (vai viņš) vēlas. Tomēr šajā gadījumā es domāju, ka jums vajadzētu atdot vectēva gredzenu savam tētim. Cik lielu prieku tas sagādās, ja tu to paturēsi, zinot, ka tavs tēvs ir mainījis domas par to, kā tev to dot? Tā kā tagad tas ir “aptraipīts”, man ir aizdomas, ka to būtu ļoti maz.
DARĪGĀ EBIJ! Apciemojot ģimenes locekli pēc viņu mīļotā nāves, es tiku informēta, ka tā vietā, lai sērotu, viņi sēdēja un runāja par MANI. Man teica, ka viņi apgalvoja, ka neesmu apmeklējis ģimenes locekļus, lai palīdzētu viņiem sērot, lai gan patiesībā es tur biju katru dienu.
Man ir apnikuši visi un viss šajā dzīves posmā. Es esmu 45 gadus veca sieviete, un viņi par mani ir runājuši 40 gadus. Es mīlu savu ģimeni, bet ar to pietiek. Esmu turējusies pie lietām, kas man ir radījušas fizisku un garīgu kaitējumu. Arī mans dēls ir saņēmis šo problēmu, un es nevēlos, lai viņš piedzīvo to, kas man ir. Kas man jādara? — GRUZIJĀ NESAPRASTS
Dārgie, PĀRPRATTI: Kurš tev teica, ka tuvinieki tevi apsūdzēja par to, ka tu nepūlējies ierasties, lai gan tu to darīji? Nevajag par to klusi kūpināt. Tavā situācijā es runātu ar ģimeni par to, ko man teica un jautātu, vai tā ir patiesība, jo tā var arī nebūt. Atkarībā no viņu atbildes jūs varat izlemt, vai norobežoties no viņiem un savam dēlam.
Dear Abby raksta Ebigeila Van Burena, kas pazīstama arī kā Žanna Filipsa, un to dibināja viņas māte Polīna Filipsa. Sazinieties ar dārgo Abby pa tālruni www.DearAbby.com or P.O. Box 69440, Los Angeles, CA 90069.
Ebija dalās ar vairāk nekā 100 savām iecienītākajām receptēm divos bukletos: “Ebijas iecienītākās receptes” un “Citas mīļākās Ebijas receptes”. Nosūtiet savu vārdu un pasta adresi, kā arī čeku vai naudas pārvedumu par USD 16 (ASV līdzekļi) uz: Dear Abby, Cookbooklet Set, P.O. Box 447, Mount Morris, IL 61054-0447. (Piegāde un pārkraušana ir iekļauta cenā.)
Hea: