Japāna paaugstina emisiju samazināšanas mērķi līdz 46% līdz 2030. gadam
Premjerministrs Jošihide Suga sacīja, ka Japāna centīsies līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 46% no 2013. gada līmeņa, salīdzinot ar iepriekš noteikto mērķi — 26%, lai līdz 2050. gadam sasniegtu oglekļa neitralitāti, kuru viņš paziņoja oktobrī.
Japānas premjerministrs ceturtdien paziņoja par vērienīgu jaunu mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, dažas stundas pirms pievienošanās virtuālajam samitam par klimata pārmaiņām, ko rīko ASV prezidents Džo Baidens.
Premjerministrs Jošihide Suga sacīja, ka Japāna centīsies līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 46% no 2013. gada līmeņa, salīdzinot ar iepriekš noteikto mērķi — 26%, lai līdz 2050. gadam sasniegtu oglekļa neitralitāti, kuru viņš paziņoja oktobrī. Viņš sacīja, ka Japāna turpinās mēģināt panākt samazinājumu līdz 50%.
Tas nebūs viegli, sacīja Suga. Lai sasniegtu mērķi, mēs stingri īstenosim konkrētus pasākumus, vienlaikus cenšoties izveidot pozitīvu ciklu, kas saista ekonomiku un vidi un panāk spēcīgu izaugsmi.
Japānas mērķis līdz 2050. gadam neizraisīt neto siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai tas atbilstu Eiropas Savienībai, kas pagājušajā gadā izvirzīja mērķi līdz tam pašam datumam kļūt par oglekļa neitrālu. Ķīna septembrī apņēmās līdz 2060. gadam būt oglekļa neitrālai.
Japāna, viena no pasaulē lielākajām oglekļa emisiju radītājām, ir pakļauta vides aizsardzības grupu un Eiropas valstu spiedienam darīt vairāk, nekā tā iepriekš bija izvirzījusi 26% samazinājumu. Lielbritānija ir apņēmusies līdz 2035. gadam samazināt samazinājumu par 78%.
Sākotnēji Japānai bija jāatbrīvo jauns 2030. gada mērķis pirms ANO Klimata pārmaiņu konferences, kas notiks novembrī Lielbritānijā, un ceturtdienas paziņojums acīmredzot apliecināja tās apņemšanos aktīvi piedalīties globālajos centienos kā nozīmīgam ASV sabiedrotajam.
Eksperti saka, ka Japāna ir pakļauta spiedienam uzņemties lielāku lomu ASV vadītajos daudzpusējos centienos vides un klimata jautājumos, kur arī Ķīna paplašina savu ietekmi.
Suga, apmeklējot Vašingtonu pagājušajā nedēļā, piekrita sadarboties vadošajos globālajos centienos samazināt oglekļa emisijas, veicinot tīras enerģijas tehnoloģijas un īstenojot 2015. gada Parīzes klimata vienošanos.
Japānas virzību uz atkarības no fosilā kurināmā samazināšanu kavēja ilgstošā lielākās daļas atomelektrostaciju slēgšana pēc Fukušimas atomelektrostacijas katastrofas 2011. gadā.
Japānas pašreizējais enerģētikas plāns, kas noteikts 2018. gadā, paredz, ka 22–24% no tās enerģijas jāgūst no atjaunojamiem enerģijas avotiem, 20–22% no kodolenerģijas un 56% no fosilā kurināmā, piemēram, naftas, oglēm un gāzes.
Enerģētikas eksperti apspriež 2030. un 2050. gada plāna pārskatīšanu. Lai sasniegtu 2050. gada mērķi bez emisijām, būtu vajadzīgas krasas izmaiņas un, iespējams, steidzami aicinājumi atkārtoti iedarbināt atomelektrostacijas.
Aptuveni 40% Japānas oglekļa emisiju rada enerģētikas uzņēmumi, un tiem ir jāizmanto vairāk atjaunojamo enerģijas avotu, vienlaikus pastiprinot tehnoloģiju attīstību, izmantojot ūdeņradi, amonjaku un citus bezoglekļa resursus, norāda eksperti.
Suga teica, ka viņš maksimāli izmantos atjaunojamos enerģijas avotus un citus enerģijas avotus, kas nesatur oglekļa dioksīdu, sniegs atbalstu vietējiem dekarbonizācijas centieniem un veicinās ieguldījumus.
Hea: